Ar aizkustinājuma asarām un smiekliem mājīgā viesistabas atmosfērā noslēdzies Sieviešu kalpošanas apvienības (SKA) kongress, kurā vienbalsīgi ievēlēta jauna vadītāja un padome, saņemti stiprinoši ceļa vārdi un sasietas jaunas draudzības saites.
Puišu pārsvars
SKA pirmsākumi meklējami 25 gadu senā pagātnē, un tās šūpuļa galvgalī bija Līvija Godiņa. Viņa atklāj, ka šajā laikā paveikts patiesi daudz: vēl tālajā 1996. gadā Vaivaros pionieru nometņu vietā notika pirmā SKA nometne, kur dzima sapņi, kas drīz vien arī realizēti. Ventspilī iecienītā kafejnīca “Betānija”, Pelčos ik gadu rīkotā nometne bērniem ar īpašām vajadzībām “Cerību planēta” un citas tikpat daudz augļu nesošas idejas radušās tieši SKA rīkoto nometņu laikā.
Arī pirms četriem gadiem uzsāktā māceklības programma sievietēm ENTRUST ir Līvijas Godiņas lepnums. Viņa atklāj, ka jau uzsākts darbs pie tā, lai turpmāk šīs apmācības notiktu latviešu valodā. Tāpat SKA paspārnē tiek izdots žurnāls “Marija un Marta”, bet kalpošanas jaunākais bērns ir “Soft” vasaras nometne, kas paredzēta meitenēm no 14 līdz 20 gadu vecumam. “Tie ir mani prieciņi un prieki,” teica Līvija Godiņa, pasakot paldies savai plašajai atbalsta komandai un nododot stafeti savai pēctecei Agnesei Megnei un viņas palīdzēm – Rasai Cirvelei no Rīgas Mateja draudzes, Martai Līmanei no Valmieras draudzes, Lāsmai Ašmei no Ventspils draudzes, Martai Mežeckai no Rīgas Semināra draudzes un Agnesei Spurai no Rīgas Golgātas draudzes. Jāpiebilst, ka visas meitenes ir kristietes ar ievērojamu “stāžu”, aktīvi iesaistās dažādās kalpošanās un, kā smēja viņas pašas, ir mammas kopumā 13 puišiem un vienai meitai.
Jūgs, kas ir patīkams
Kongresu pārstāvēja 182 dalībnieki no 45 draudzēm. Daļa sieviešu bija mērojušas patiesi garu ceļu – no Krāslavas, Smiltenes, Ventspils, Liepājas un citām tālākām un tuvākām Latvijas pilsētām. Kādai SKA kongress allaž iekļauts obligāti apmeklējamo pasākumu sarakstā, citai šī bija pirmā iepazīšanās ne tikai ar paša kongresa norisi, bet arī SKA un nozares darbību.
Kārtējo smieklu šalti izraisīja Agneses Megnes teiktais, ka arī viņai šī ir pirmā reize kongresā, taču turpmāk tāds notikšot katru gadu, nevis reizi divos gados kā līdz šim. Tāpat jaunā SKA vadītāja atklāja, ka pirms dažiem gadiem visiem spēkiem vēlējusies kļūt par biznesa lēdiju, taču pat iegādātais lietišķais kostīms nelīdzēja un viņa nespēja iejusties iedomātajā ampluā. Tā teikt, no Dieva plāna neaizbēgt!
Ar sveicieniem no Latvijas baptistu draudžu savienības vadības un bīskapa Pētera Sproģa klātesošos uzrunāja arī bīskapa vietnieks Edgars Godiņš, mudinot novērtēt Dieva atvērtās durvis, pa kurām Viņš mūs mudina ieiet: “Lai arī mēs vēl nezinām, kas tur sagaida, Dievs zina, tāpēc ej droši un iepazīsti Dievu caur to, ko dari! Problēmu būs daudz, bet nepadodies, jo Dieva godība nemazinās. Grūtības ir tāpēc, ka mēs kaut ko darām.” Edgars Godiņš vēl uzsvēra – mēs esam robeža starp šīs pasaules varām un debesu valstību.
Savukārt Āgenskalna draudzes mācītājs Edgars Mažis mudināja rotāties pazemības tērpā un atcerēties Rutes grāmatā lasāmo stāstu par Naomiju un Ruti – dažādu paaudžu sievietēm: “Esot vienā draudzē, nenozīmē, ka vienādi arī ticam un domājam. Ja esmu drošs par Jēzu, tad otra cilvēka skatījums uz lietām mani tikai bagātina, nevis biedē. Esiet kā Naomija, neuzspiediet otram savu viedokli, nekonfliktējiet, bet cieniet cita cilvēka skatījumu uz lietām. Lai to izdarītu, ir jāmaina garderobe un jātērpjas pazemībā, nevis pašaizsardzības kombinezonā, kā to bieži darām.”
Stiprinoši bija arī misionāra Džonatana Borbo vārdi par to, ka tad, ja atsaucamies Jēzus aicinājumam, šis jūgs ir patīkams, piemērots mums, mūsu gara dāvanām. Citādi ir tad, ja darām lietas savā spēkā un to, kam neesam aicināti. “Jēzus jūgs ir vērtīgs uzdevums mums,” teica misionārs, piebilstot, ka visa pamatā ir Dieva Vārds, ko mums jāmācās lasīt un pārdomāt.
Lai mums visām izdodas!
Tekstu sagatavoja Sigita Āboltiņa
Kādas sajūtas pēc kongresa un kas vērtīgs iegūts – par to kongresa dalībnieki:
-
Anda Zukule – Mateja draudze: „Solis tuvāk” – uzreiz jau padod tālāk!
Redzot šo vārdu salikumu sestdien, ir doma – KĀDS pienāks man tuvāk, man tiks piedāvāta iespēja mainīties un es vēlēšos savu izmaiņu dzirksti nekavējoši dot tālāk? Vienkāršība, dabiskums, būt tieši tik lieliskai, kādu Lielais Radītājs tevi ir radījis – tas plūda no skatuves uz mums, klausītājiem.
Par ik sīkumu bija padomāts – tieša un personiska sagaidīšana, brīnišķīgs zāles izkārtojums nu gluži kā operas namā. Tas viss manī rosināja noskaņu – es esmu ļoti gaidīta un vērtīga!
Kongress un pārvēlēšanas – un tomēr mērķa centrā 10-niekā nebija cilvēki. Dziesmu izvēlē, saturā un izpildījumā, abās Liecībās, paveiktajā un mērķos, tik ļoti atbilstošā sprediķī ar Naomijas un Rutes salīdzinājumu – centrā Svētais Dievs. Ikkatrā domā, plānojot un organizējot, Līvijas, Agneses un padomes dalībnieku teiktais man apliecināja – Svētais Gars ir klātesošs un iedvesmoja – arī es vēlos iegrimt šādās attiecībās ar Dievu, Jēzu, Svēto Garu, jeb citējot jauno vadītāju – “Atdot Jēzum savu sirdi” un “Leposimies ar Jēzu”.
-
Elita Lapiņa – Ventspils draudze
Šis ir bijis nozīmīgs laiks. Es jutos tā, kā skolas salidojumā – atcerējos, kā kopīgi esam kalpojušas daudzkārt ar daudzām māsām. Ļoti patika kongress, jo bija paraugs paaudžu maiņā, viss notika mierā un priekā.
-
Sabīne Kleinhofa – Prūse no topošās Rojas draudzes:
Lai gan kongresā piedalījos pirmo reizi, varēja just, ka notiek kas jauns. Patiešām – jauna vadītāja, jauna valde un idejas par nākotni. Bija patīkami redzēt, ka šis jaunais netiek būvēts, pilnībā nojaucot veco, bet turpinās jau esošais stāsts, aizsākot jaunu nodaļu – protams, arī ar kaut ko iepriekš nepieredzētu un aizraujošu.
-
Evita Sergejeva – Brocēnu dr.
Bija tik jauki būt kongresā! Iedvesmojošs, sirsnīgs un ļoti svētīgs pasākums! Agneses aizkustinošā, patiesā runa… Tik vienkārša, bet reizē arī strukturēta un dziļa! Arī tanī īpašajā brīdī, kad Agneses mīļie ieradās viņu apsveikt. Tāds prieks! Meitenes, kuras dziedāja, bija lieliskas. Tik jaukas un sirsnīgas! Arī brāļi, kas kalpoja ar vārdu, atstāja vairākus dziļi kritušus domu graudus manā sirdī. Pārdomāju un lūdzu par pazemības drēbēm aizstāvības kombinezona vietā un, vai Jēzus man ir jūgs, un tos ļoti svarīgos jautājumus, par kuriem Džonatans mums ierosināja domāt. Galdi, dekorācijas…- tik skaisti un pārdomāti! Paldies!
Kādas ir pirmās sajūtas pēc Sieviešu kalpošanas apvienības kongresa, to jautājām mūsu jaunajai vadītājai Agnesei Megnei?
Es pateicos Dievam, ka bailes ir norimušās. Piedzīvoju mīlestības pilnu gaisotni un saņēmu daudzus iedrošinošus vārdus!
Mana līdzšinējā pieredze lielu pasākumu organizēšanā vienmēr ir bijusi saistīta ar algotiem darbiniekiem un atbilstošu budžetu. Atzīšos, ka biju ļoti norūpējusies par to, kā var noorganizēt kongresu, gandrīz 200 cilvēkiem, pārsvarā balstoties uz brīvprātīgu kalpošanu, bet piedzīvoju pārdabisko! Dievs apliecināja, ka Viņš dod vairāk, nekā spēju iedomāties! Viņa spēkā, man nespēks varens parādījās. Izbaudīju, cik ļoti Dievam patīk teikums “Es nezinu kā to var izdarīt…”, jo tad Viņš parāda kā to var izdarīt, un Viņš izdara daudz reizes labāk, nekā es biju iztēlojusies! Es pateicos visiem kalpotājiem, kas tiešām darīja visu, lai pagodinātu Dievu. Vēl aizvien nespēju noticēt, ka Dievs man devis tādu komandu! Ne tikai padomi (kas varētu ražot ar savu enerģiju elektrību), bet katru, kurš kalpoja!
Labi apzinoties, ko nozīmē būt vadītājai, lūdzu pazemīgu sirdi un gudrību no Dieva. Zinu, ka tās nav tikai pozitīvas emocijas un uzvaras, apzinos, ka visiem nekad nepatikšu, būs jāpieņem arī grūti lēmumi un vienmēr būs cilvēki, kuri ļoti lēni un aizdomīgi pieņems katras pārmaiņas. Tāpēc visvairāk mēģinu noticēt apsolījumam, ka nasta, kas būs man, jānes kā vadītājai, uzticoties Jēzum, nebūs smaga.
Noslēgumā sev un citiem vēlreiz gribu atgādināt, ka neatkarīgi no tā, kurš vada Sieviešu kalpošanas apvienības darbu, mūsu glābējs ir nemainīgs – un tā nav ne Līvija, ne Agnese, bet Jēzus Kristus!
Visas fotogrāfijas no kongresa apskatāmas šeit:
