“Mēs negribam noteikt sev robežas. Mums labāk patīk dzīvot pēc principa: var tā un var savādāk. Kā kuru brīdi mums patīk un ir izdevīgāk. Mums patiktu bezrobežu kristietība. Tad mēs varētu sev uzjaukt tādu “garīgu kokteilīti”: pasaules un kristīgo vērtību sajaukumu ar sava ego piešprici.”
(I.Hiršs)
