“Nakts drīz būs pagājusi, diena ir tuvu: tāpēc noliksim tumsības darbus un tērpsimies gaismas bruņās.” (Romiešiem 13:12).
Šīs nav beigas, tu zini. Pat, ja šodien tev tā šķiet. Šī ir diena, kurā es atkal sāku savu darbu. Diena, kurā es atkal sāku savu darbu tevī.
Tavs nogurums ir tikai īslaicīgs. Tavas skumjas pāries, lai gan šobrīd tev šķiet, ka tās nekad nebeigsies, nekad nemazināsies, nekad neaizies. Tu, mana mīlestība, mans saules stariņš. Tu esi gaismas skūpsts uz ziedlapiņām, kad tās stiepjas pēc gaismas, pēc Manis. Es esmu šeit.
Es esmu klātesošs, mana meita. Es satveru skumjas ar vienu roku un es tās aizmānu prom, pamazītēm. Es zinu, ka tu vēlies, lai tās ar vienu otas vilcienu tiktu aizslaucītas prom, ar strauju kustību. Es to varētu izdarīt. Taču es vēlos, lai tu skaties uz Mani, tagad, bērns. Es gribu, lai tu gaidi uz Mani un atpazīsti Mani, kad Es nāku pie tevis. Es vēlos, lai tu praktizē skaistumu un cerību. Es gribu, lai tu gaidi brīžus, kad cerība liekas pārāk tālu prom, lai iztēlotos to kā īstu. Un tad es gribu, lai tu atmet šaubas, vienkārši aizmet tās prom, kur grēks tika aizmests ar Mana Dēla pēdējiem vārdiem, izvēloties Mani, meklējot Mani, skatoties uz Mani.
Es nevaru pārstāt tevi mīlēt. Es nevaru apstāties. Es nevaru pārstāt dzīties pēc tevis, ilgoties pēc tevis un meklēt tevi. Ak, meitenīt, tu neesi Man pazudusi. Tu neesi bezcerīga vai tālu prom no Manis. Es esmu šeit, un Es nāku, lai tevi turētu un paceltu tavu galvu pretī saulei, kas spoži spīd tavā sejā. Vai tu to redzi? Vai tu redzi, kā gaisma nāk, lai spīdētu? Vai tu redzi, kā tā nāca pie tevis un kā tā izglāba tevi, un kā gaisma spīd cauri visai tumsai, lai tumsa Mana tuvumā vairs nepastāvētu?
Vai tu zini, ka visas ēnas tiek aizdzītas, kad tu izvēlies redzēt Mani? Tu to vari izdarīt. Tu vari Mani redzēt. Tu vari redzēt, kā Es tevi vadu, soli pa solim, no šīs vietas, kur tev šķiet, ka tev nepieciešama glābšana, un Es tev parādīšu, ka Es jau esmu atnācis un nākšu atkal. Es nekad nepārstāšu nākt pēc tevis, mana meita. Tu neesi viena, un nav par vēlu, un tu neesi neko tādu izdarījusi, lai aizdzītu Mani prom. Tu nemaz nevari Mani aizdzīt prom.
Tu esi mīlēta un svēta, jo Es tevi esmu tādu radījis. Tu esi jauka un tīra, jo Es tevi tādu esmu radījis. Tu esi pilnīgi jauna un apbrīnojama, un kauns nevar tevi atrast. Tavs vārds ir rakstīts uz Manas rokas; atsaucies Manai balsij; zini, kādā vārdā Es tevi saucu, gaismā – Mana balss tevi sauc, pat tad, kad šķiet, ka visapkārt ir tumsa, bet Es tev parādu, ka esmu šeit. Gaismā. Man apkārt nav tumsas. Un tu esi kopā ar Mani. Tāpēc arī tur nav tumsas.
Gaisma ir visapkārt Manai mīlestībai. Gaisma visapkārt.
( Tulkots no https://www.gatherministries.com/)
